•2009-05-27 •
Leave a Comment
Which normally happens so rarely it practically never happens. Maybe I’m just in a very receptive frame of mind ATM, but this is seriously making me want to go out and murder someone.
The rub:
No real children were involved and no sexual abuse occurred — Handley’s crime was owning explicit cartoons, and he now faces the same punishment as someone with actual child porn. That means he could get up to 15 years in prison and a $250,000 fine for owning drawings. Gross drawings, for sure, but drawings nonetheless.
[..]
Despite the fact that the Supreme Court ruled this sort of thing is unconstitutional because it outlaws “speech that records no crime and creates no victims by its production,” the PROTECT Act of 2003 — another gift from George W. Bush — says pretty much the opposite, and now the law can no longer tell the difference between buying videos of children getting raped and ordering a dirty book.
Posted in Uncategorized
Tags: comics, idiocy, persecution, victimless crime
•2009-04-14 •
Leave a Comment
Today, I asked my girl friend of a year and a half to give me a blow job. She replied okay and bent down and proceeded to blow on my penis. Then she looked up at me and said was that good. She was serious.
Source: http://www.fmylife.com/miscellaneous/909616.
Posted in Uncategorized
Tags: humor
•2009-01-23 •
9 Comments
Hā. Nu ta beidzot. :) Stafeti nodeva Independent/Neatkarīgais.
- Sirdī es esmu ne mazāk sekls un ārišķīgs kā jebkurš cits — es patiesībā ļoti gaidīju, kad kāds man nodos šo stafeti. :) Tas, ka vienīgais (man zināmais) stafetes tālākdevējs ir gejs, manuprāt, absolūti neko nenozīmē.
- Es zinu atbildes uz visiem svarīgākajiem no atbildamajiem makrojautājumiem. Mikrojautājums, kurš mani ir atstājis kasam galvu caur trīs dažādu pasaules uzskatu transformācijām, ir “Kāpēc vīriešiem aug bārda (bet sievietēm nē)?”. Evolūcijas teorija vismaz spēj piedāvāt variantus, bet pagaidām neviens nav tā īsti pārliecinājis.
- Manuprāt, jebkurš darbs, kura vietā tu labprāt darītu kaut ko citu, ir piespiedu darbs, praktiski verdzība. Savukārt, ja nav nekā tāda (bez tukšas, praktiskus rezultātus nenesošas izklaides), ko tu labprāt darītu, tad tu esi garīgi atpalicis. Un pie tā ir vainīgi tavi vecāki.
- Esmu atradis ideālo sievieti, ar kuru ceru pavadīt visu mūžu. Ticu īstai mīlestībai, tai skaitā tam, ka sieva var būt (jābūt!) labākais draugs, ar kuru var būt (jābūt!) atklātāks kā ar jebkuru citu. Mono/poligāmija gan, manuprāt, ir gaumes lieta. Pats esmu monogāms.
- Pirmā lieta, ko es pamanu jebkurā cilvēkā, ir defekti (pazīmes, kurām potenciāli varētu piesietes, ja gribētu cilvēku izsmiet). Visbiežāk sejas/galvas. Pārāk liels deguns, acis pārāk tālu viena no otras, utt. Arī seja kā no plakāta ir trūkums, jo, pateicoties reklāmām un filmām, tā šķiet mākslīga. Līdz šim esmu sastapis tikai vienu seju, kurai neesmu atradis, kur piesieties, un šo seju plānoju apprecēt. :)
- Es nekad nevienam apzināti necenšos nodarīt pāri. Ja kļūdas pēc sanāk, atvainojos. Sāpīgu faktu paušana, nepatīkamu tēmu cilāšana vai piemēru izmantošana nav pāri darīšana, ja vien nav konkrēti palūgts to nedarīt.
- Es uzskatu, ka, kamēr nav cietušā, tikmēr nav nozieguma. Nozagt 1000 Ls no 100000 kontiem (t.i., pa 1 santīmam no katra konta) ir attapīgs naudas pelnīšanas veids, nozagt latu ubagam vai izkrāpt 10 vientuļai mātei — smags noziegums.
No kuriem 7 es gribētu 7 lietas lasīt? Nu, pirmkārt jau no meitenēm — simbel, Rozaa burtu kolektīva, Knipucīša , un tad vēl no Normunda, Alus džeka?, niitro iz “kritiskā diskursa” un CooLynX.
Posted in Uncategorized
Tags: 7 lietas, par sevi
•2008-12-02 •
4 Comments
koko uzvedināja nu jau kādu laiciņu atpakaļ.
Es esmu dzejnieks mežonīgs
Pa vārsmai reizi nedēļā
Dzeja — formāts parocīgs
Gramatika? Pakaļā!
Ja nevar neko izdomāt,
Vai jēgu kopā savirknēt,
Metu vārdus randomā
Un gatavs zen/post-modernē
Posted in Uncategorized
Tags: daiļrade, dzeja, koko, literatūra
•2008-11-19 •
2 Comments
A man piedrāzt, patiesībā. Dzimšanas diena nav nekas vairāk, kā planētas Zeme rotāciju ap planētu Saule uzskaitīšana kopš konkrētā subjekta atzīšanas šajā pasaulē. Tas, ka to svin, neko nenozīmē. Svinēt var dajebko, un svin arī. Svin 1. septembri (pat tie, kam ar skolu sen nekāda sakara), svin jaunu darba vietu, svin aiziešanu no netīkamas darba vietas, svin jaunu dzīvokli, svin drauga aizbraukšanu, svin atbraukšanu, svin arī to, ka Zeme ir paguvusi 90 reizes apskriet ap Sauli, kopš daži cilvēki uzrakstīja, ka tie, kas runā vienā valodā un dzīvo apmēram vienā vietā, skaitīsies valsts. Jebkāda svētku sajūta ir svinētāju galvās, nekur citur, un mana galva nedarbojas uz svaigu gaisu un reklāmām. Kad situācija valstī būs tāda, ka svinēt gribas katru dienu, tad arī būs jēga atkorķēt šampanieti reizi gadā. Vai reizi 10 gados.
Starp citu, tajā pašā 18. arī izlasīju, ka it kā esot skandāls(?) par Vijas Artmanes pieminekļa celšanu (te vēl) kaut kādā bīstamā vietā, pret ko it kā esot visi “normālie”. Domāju un domāju, un nekādi nevaru saprast — kas par cēloni ir tam, ka šī vieta izstaro tādu radiāciju, ka tās tuvumā nedrīkst uzturēties, un kā tieši V. Artmanes piemineklis šo radiāciju pastiprinās, apdraudot ikvienu apkaimē esošo?
Posted in Uncategorized
Tags: 18. novembris, 90, latvija
•2008-11-11 •
Leave a Comment
Vai vismaz viņiem tādiem vajadzētu būt. :) Pārfrāzējot cilvēku, kura vārdu esmu pazaudējis:
Pesimistiem vienmēr vai nu ir taisnība, vai arī patīkams pārsteigums.
Jeb, kā teica cits cilvēks (Berijs Švarcs savā prezentācijā):
The secret to happines is this — low expectations.
Posted in ideas
Tags: happiness, pesimism, secret